Esperanto ir skanīga valoda, kura atgādina itāļu vai spāņu valodu. Sarežģītu skaņu nav. Svarīgākais izrunas likums: uzsvars vienmēr ir uz priekšpēdējās zilbes.
Esperanto alfabētā ir 28 burti, no kuriem lielākā daļa ir latīņu standartburti. Katram burtam atbilst tikai viena skaņa.
A a, B b, C c, Ĉ ĉ (č), D d, E e, F f, G g, Ĝ ĝ (dž), H h (mīkstais h), Ĥ ĥ (cietais h), I i, J j, Ĵ ĵ (ž), K k, L l (pusmīkstais ļ, izrunā līdzīgi kā itāļu valodā), M m, N n, O o, P p, R r, S s, Ŝ ŝ (š), T t, U u, Ŭ ŭ (divskaņos) , V v, Z z.
Esperanto vārdu krājums sastāv
no starptautiskiem vārdiem, kuri bez tulkojuma ir saprotami lielākajai
eiropiešu daļai, piemēram: biblioteko,
domo, aktiva, interesa,
studento, filmo utt.
Visi lietvārdi esperanto valodā beidzas ar -o:
Telefono, profesoro, projekto, ĵurnalisto, intereso, teatro, traktoro, ĉokolado.
Īpašības vārdi beidzas ar -a:
Interesa - interesants, projekta, teatra, nova, simpatia, eleganta, juna, biblioteka.
Apstākļa vārdam galotne ir -e:
Interese (interesanti), nepre (katrā ziņā), aktive, elegante, bone (labi).
Daudzskaitlī vārdu galotnēm pievieno -j:
Domoj - mājas, interesaj filmoj - interesantas filmas, simpatiaj tigroj, aktivaj studentoj, junaj ĵurnalistoj.
Mi - es, vi - tu, li - viņš, ŝi - viņa, ĝi - tas/tā, ni - mēs, vi - jūs (tu), ili - viņi/viņas/tie/tās
Ci - praktiski nekad netiek lietots. Vienmēr uzrunā ar "vi" - gan pieaugušo gan bērnu, vienu vai vairākus sarunu biedrus.
Ĝi - attiecas uz visiem nedzīviem priekšmetiem un dzīvniekiem.
Li, ŝi - attiecas tikai uz cilvēkiem un dzīvniekiem - pasaku varoņiem.
Divi personu vietniekvārdi: oni - bezpersoniskais (Oni diras - runā), si - atgriezeniskais - sev, sevis. Li lavas sin - Viņš mazgājas (viņš mazgā sevi).
Personu vietniekvārdam pievienojot galotni -a izveidojas piederības vietniekvārds: mia, via, lia - mans, tavs, viņa.
Nenoteiksmē darbības vārdi beidzas ar -i:
Interesi - interesēt, projekti - projektēt.
Pagātnē darbības vārdiem galotne ir -is:
Mi vidis (es redzēju), vi projektis - es projektēju, ŝi telefonis - viņa zvanīja, tiel estis - tā bija.
Tagadnē darbības vārdi beidzas ar -as:
Mi skribas - es rakstu, ni estas studentoj - mēs esam studenti, tio estas domo - tā ir māja, oni sidas - sēž, tiel estas - tā ir.
Nākotnē - -os: Ni vidos - mēs ieraudzīsim. Tiel estos - tā būs.
Nosacījuma izteksmē darbības vārdi iegūst galotni -us:
Ŝi projektus - viņa projektētu.
Pavēles izteiksmē - galotne -u: Donu! - dod! Sidu - sēdi!
Sarežģītākas laika formas veido ar divdabju palīdzību. Piemēram: vidinta - ieraudzījušais, mi estis vidinta - (burtiski) pagātnē es biju ieraudzījis - t.i. laika forma "pagātne pagātnē".
Divdabji tiek izveidoti ar piedēkļu palīdzību -int- (pagātne), -ant- (tagadne), -ont- (nākotne) darāmajā kārtā: Vidinta - ieraudzījušais, vidanta - redzošais, vidonta - tas, kurš ieraudzīs. Ciešamajā kārtā: -it- (pagātne), -at- (tagadne), -ot- (nākotne). Vidita - ieraudzītais, vidata - tas, kuru redz, vidota - tas, kuru ieraudzīs.
Esperanto valodā ir divi locījumi: nominatīvs un akuzatīvs. Akuzatīvs parāda, ka darbība vērsta uz objektu. To veido vārda galotnei pievienojot galotni -n. Piemēram: Li vidas ŝin (Viņš redz viņu), lin vidas ŝi (viņu redz viņa). Britaj ĵurnalistoj fotis latvajn politikistojn. (Britu žurnālisti fotografēja latviešu politiķus). Mi amas vin - es mīlu tevi.
Pateicoties akuzatīvam esperanto vārdu kārtība ir brīva.
Esperanto ir viens artikuls - "la". Tas nozīmē, ka mums ir zināms objekts .
La tablo - (tieši šis vai sarunu biedram zināms) galds.
Nulo (0), unu (1), du (2), tri (3), kvar (4), kvin (5), ses (6), sep (7), ok (8), naŭ (9), dek (10), dek unu (11), dudek (20), tridek unu (31), cent (100), mil (1000), miliono (miljons), miliardo (miljards).
1887 - mil okcent okdek sep. 2005 - du mil kvin.
Kārtas skaitļa vārdi tiek veidoti ar galotni -a: unua - pirmais, dua - otrais…
Ar galotnes "e" palīdzību tiek veidotas apstākļa vārdu formas: unue - pirmkārt, due - otrkārt…
Januaro, februaro, marto, aprilo, majo, junio, julio, aŭgusto, septembro, oktobro, novembro, decembro.
Lundo (pirmdiena), mardo (otrdiena), merkredo (trešdiena), ĵaŭdo (ceturtdiena), vendredo (piekdiena), sabato (sestdiena), dimanĉo (svētdiena).
Ruĝa - sarkans, blanka - balts, blua - zils, flava - dzeltens, bruna - brūns, nigra - melns, verda - zaļš, griza - pelēks, bunta - raibs.
Jautājumi tiek veidoti ar speciālu jautājošo daļu ĉu. Ĉu vi vidas? - Vai jūs redzat?
Ĉu daļa nav vajadzīga tajos gadījumos, kad tiek lietoti jautājamie vārdi, piemēram: kiu? (kas?) kia (kāds?) kiel? (kā?) kiam (kad?) un citi, kuri vienmēr sākas ar burtu "k".
Izprotiet sistēmu!
|
Tabelvortoj
|
Nenoteiktie | Jautājamie | Norādamie | Noteiktie | Noliegtie |
| Dzīva būtne |
iu
- kaut kurš |
kiu
- kas, kurš |
tiu - tas | ĉiu- katrs | neniu - neviens |
| Priekšmets | io
- kaut kas |
kio - kas | tio - tas | ĉio - viss | nenio - nekas |
| Īpašība | ia
- kaut kāds |
kia - kāds | tia - tāds | ĉia - visāds | nenia - nekāds |
| Vieta | ie
- kaut kur |
kie - kur | tie - tur | ĉie - visur | nenie - nekur |
| Virziens | ien
- kaut kurp |
kien - kurp | tien - turp | ĉien - uz visām pusēm | nenien - nekurp |
| Laiks | iam
- kaut kad |
kiam - kad | tiam - tad | ĉiam - vienmēr | neniam - nekad |
| Veids | iel
- kaut kā |
kiel - kā | tiel - tā | ĉiel - visādi | neniel - nekā |
| Daudzums | iom
- kaut cik |
kiom - cik | tiom - tik | ĉiom
- viss daudzums |
neniom - necik |
| Piederība | ies
- kaut kādam |
kies - kā | ties - tā | ĉies - visu | nenies - nekā |
| Cēlonis | ial
- kaut kā dēļ |
kial - kādēļ | tial - tādēļ | ĉial - visādu iemeslu dēļ | nenial
- bez iemesla |
Daliņa ĉi tiek pielietota, lai dotu nozīmi "tuvs". Tie - tur, ĉi tie - šiet.
Daliņa ajn - nozīmē "įū ķč". Kiu ajn - źņī įū ķč. Kiam ajn - źīćäą įū ķč.
La plej - visvairāk, pli - vairāk, malpli - mazāk. La plej granda - vislielākais. Pli granda ol domo - lielāks nekā māja. Malpli granda ol formiko - mazāks nekā skudra.
ankaŭ - arī, ankoraŭ - vēl, anstataŭ - vietā, antaŭ - pirms, baldaŭ - drīz, preskaŭ - gandrīz, kontraŭ - pret, hieraŭ - vakar, hodiaŭ - šodien, morgaŭ - rīt.
Pri - par. Paroli pri vetero - runāt par laiku (meteoroloģisko).
De - no, piederība. Portreto de Puŝkin. Domo de Oleg.
Sen - bez. Sen sono - bez skaņas.
Por - äė’. Por ŝi tio estas surprizo. Äė’ ķåå żņī ńžšļščē.
Per - ļšč ļīģīłč, "ļīńšåäńņāīģ". Per buso - ķą ąāņīįóńå.
Kun - ń, "ńīāģåńņķī ń". Studento kun studentino - ńņóäåķņ ńī ńņóäåķņźīé.
Pro - čē-ēą. Pro malsano - čē-ēą įīėåēķč.
Dum - āī āšåģ’; ā ņī āšåģ’, źąź. Dum milito - Āī āšåģ’ āīéķū.
Krom - źšīģå. Krom vi - źšīģå āąń.
Al - ź, "ļī ķąļšąāėåķčž ź".
De - īņ, "ļī ķąļšąāėåķčž īņ".
En - ā, "ā ÷åģ-ņī, āī ÷ņī-ņī".
El - čē, "čē ÷åćī-ņī".
Sur - ķą, "ķą ļīāåšõķīńņč".
Sub - ļīä, "ńķčēó, ļīä ÷åģ-ņī".
Super - ķąä.
Ĉe - ó, "ķåļīńšåäńņāåķķī š’äīģ".
Apud - īźīėī, "ķå āļėīņķóž š’äīģ".
Ĉirkaŭ - āīźšóć.
Inter - ģåęäó, preter - ģčģī, ekster - āķå.
Trans - ÷åšåē, "ļī ņó ńņīšīķó".
Tra - ÷åšåē, "ķąńźāīēü".
Post - ļīńėå, "ļīēąäč ÷åćī-ņī; ļīńėå ÷åćī-ņī", antaŭ - ļåšåä, ĝis - äī, "äī ÷åćī-ņī".
Kaj - un, bet. Vi kaj mi. Tu un es. Kaj vi? Bet jūs?
Se - ja. Se mi scius - ja es būtu zinājis.
Sed - bet. Ĝi estas ne nova libro, sed interesa. Żņī ķå ķīāą’ źķčćą, ķī čķņåšåńķą’.
Aŭ - vai, ĉar - jo.
Ju pli… des pli … Jo … jo … Ju pli interese, des pli bone. - Jo interesantāk jo labāk.
Nek … nek … Ne … ne… Nek germanoj, nek francoj - ne vācieši ne fraņči.
eks- įūāųčé: eksministro - įūāųčé ģčķčńņš.
dis- (šąē-): doni - äąņü, disdoni - šąēäąņü.
mal- (ļšīņčāīļīėīęķīńņü): bela - źšąńčāūé, malbela - óšīäėčāūé.
mis- (īųčįī÷ķīńņü): diri - ńźąēąņü, misdiri - īćīāīščņüń’.
ek- (ķą÷ąėī äåéńņāč’): ridi - ńģå’ņüń’, ekridi - ēąńģå’ņüń’.
re- (ļīāņīšķīńņü): legi - ÷čņąņü, relegi - ļåšå÷čņąņü.
fi- (ļšåēšåķčå): knabo - ģąėü÷čź, fiknabo - õóėčćąķ, ńīšāąķåö.
bo- (šīäńņāī ā šåēóėüņąņå įšąźą): patro - īņåö, bopatro - ņåńņü, ńāåźš.
ge- (īįīčõ ļīėīā): patro - īņåö, patrino - ģąņü, gepatroj - šīäčņåėč.
pra- (ļšą-): avo - äåä, praavo - ļšąäåä.
Ā ńėīāīīįšąēīāąķčč żńļåšąķņī āąęķīå ēķą÷åķčå čģåžņ ņąź ķąēūāąåģūå ļščńņąāźč-ļšåäėīćč (ļšåäėīćč, ńļīńīįķūå ļščńīåäčķ’ņüń’ ź äšóćčģ ńėīāąģ).
Al- ("ź"): iri - čäņč, aliri - ļīäīéņč.
Antaŭ- ("ļåšåä"): antaŭvidi - ļšåäāčäåņü, antaŭdiri - ļšåäńźąēąņü.
Ĉe- ("ó"): esti - įūņü, ĉeesti - ļščńóņńņāīāąņü.
El- ("čē"): eliri - āūõīäčņü; porti - ķåńņč, elporti - āūķīńčņü.
En- ("ā"): eniri - āõīäčņü, enmeti - āźėąäūāąņü.
For- ("ļšī÷ü"): iri - čäņč, foriri - óéņč, óõīäčņü.
Inter- ("ģåęäó"): interparoli - įåńåäīāąņü, internacia - ģåęäóķąšīäķūé.
Kontraŭ- ("ļšīņčā"): kontraŭstari - ļšīņčāīńņī’ņü.
Kun- ("ń"): labori - šąįīņąņü, kunlabori - ńīņšóäķč÷ąņü.
Pri- ("ī"): skribi - ļčńąņü, priskribi - īļčńūāąņü.
Sen- ("įåē"): domo - äīģ, sendoma - įåēäīģķūé.
Sub- ("ļīä"): tero - ēåģė’, subtera - ļīäēåģķūé.
Tra- ("ńźāīēü"): vivi - ęčņü, travivi - ļåšåęčņü.
Trans- ("÷åšåē"): salti - ļšūćąņü, transsalti - ļåšåļšūćķóņü.
-ist- (ļšīōåńńč’): kuraci - ėå÷čņü, kuracisto - āšą÷, elektristo - żėåźņščź.
-in- (ęåķńźčé šīä): studentino - ńņóäåķņźą.
-il- (čķńņšóģåķņ): tranĉi - šåēąņü, tranĉilo - ķīę, skribi - ļčńąņü, skribilo - šó÷źą.
-ar- (ńīāīźóļķīńņü): arbo - äåšåāī, arbaro - ėåń.
-er- (÷ąńņčöą): sablo - ļåńīź, sablero - ļåń÷čķźą.
-ej- (ļīģåłåķčå, ģåńņī): manĝi - åńņü, manĝejo - ńņīėīāą’, kinejo - źčķīņåąņš.
-ul- (÷åėīāåź): juna - ģīėīäīé, junulo - žķīųą.
-an- (÷ėåķ īįłåńņāą): partio - ļąšņč’, partiano - ÷ėåķ ļąšņčč.
-aĵ- (āåłü, īįśåźņ äåéńņāč’): trinki - ļčņü, trinkaĵo - ķąļčņīź.
-ebl- (āīēģīęķīńņü): vidi - āčäåņü, videbla - āčäčģūé.
-em- (ńźėīķķīńņü): dormi - ńļąņü, dormema - ńīķķūé.
-ind- (äīńņīéķūé ÷åćī-ņī): miri - óäčāė’ņüń’, mirinda - óäčāčņåėüķūé.
-et- (ģąėūé šąēģåš): dometo - äīģčź, kubeto - źóįčź.
-eg- (įīėüųīé šąēģåš): domego - äīģčłå, pluvo - äīęäü, pluvego - ėčāåķü.
-ad- (äėčņåėüķīńņü äåéńņāč’): promeni - ćóė’ņü, promenado - ļšīćóėźą.
-ig- (äåėąņü, ēąńņąāė’ņü): trinki - ļčņü, trinkigi - ļīčņü, blanka - įåėūé, blankigi - įåėčņü; iri - čäņč, irigi - īņļšąāčņü ā ļóņü.
-iĝ- (äåėąņüń’, ńņąķīāčņüń’): pala - įėåäķūé, paliĝi - ļīįėåäķåņü.
-estr- (ųåō, ķą÷ąėüķčź): urbo - ćīšīä, urbestro - ģżš ćīšīäą.
-ec- (ąįńņšąźņķīå ńāīéńņāī, ńīńņī’ķčå): bela - źšąńčāūé, beleco - źšąńīņą.
-on- (źšąņķą’ ÷ąńņü): du - äāą, duono - ļīėīāčķą.
-obl- (źšąņķīńņü): kvar - ÷åņūšå, kvaroble - ÷åņūšåõźšąņķī, ā ÷åņūšå šąēą.
-end- (īį’ēąķķīńņü, ņī ÷ņī äīėęķī įūņü): pagi - ļėąņčņü, pagenda - ļīäėåęąłčé īļėąņå.
-id- (ļīņīģīź): leono - ėåā, leonido - ėüāåķīź.
-ism- (ó÷åķčå, äīźņščķą, äīćģą čėč ķąļšąāėåķčå): marksismo, kristanismo - õščńņčąķńņāī.
-uj- (āģåńņčėčłå): mono - äåķüćč, monujo - źīųåėåź.
-ing- (ņī, āī ÷ņī ÷ņī-ņī āńņąāė’žņ): glavo - ģå÷, glavingo - ķīęķū.
-aĉ- (ļšåēščņåėüķīå īņķīųåķčå čē-ēą āķåųķåćī āčäą): ĉevalo - ėīųąäü, ĉevalaĉo - źė’÷ą.
-um- (ńėīāą, ńīīņķīń’łčåń’ ń čńõīäķūģč): kolo - ųå’, kolumo - āīšīņķčź, gusto - āźóń, gustumi - īņāåäūāąņü.
Ļšč čńļīėüēīāąķčč ńėåäóžłčõ ńóōōčźńīā ļšīčńõīäčņ čēģåķåķčå īńķīāū ńėīāą:
-ĉj- (óģåķüųčņåėüķūå ģóęńźčå čģåķą): Boris - Boĉjo - Įīš’;
-nj- (óģåķüųčņåėüķūå ęåķńźčå čģåķą): Tatjana - Tanjo, Marija - Manjo.
Āńå ńóōōčźńū č ļščńņąāźč żńļåšąķņī ńļīńīįķū įūņü ńąģīńņī’ņåėüķūģč źīšķ’ģč ńėīā: eksa - įūāųčé, rea - ļīāņīšķūé, igi - ēąńņąāė’ņü, ido - ļīņīģīź č ņ.ä.
Saluton! - Ēäšąāńņāóéņå!
Dankon! - Ńļąńčįī! Grandan dankon! - Įīėüųīå ńļąńčįī! Ne dankinde! - Ķå ńņīčņ įėąćīäąšķīńņč! Mi petas pardonon! - Ļšīųó ļšīłåķč’!
Kio estas via nomo? - Źąź āąń ēīāóņ ("÷ņī åńņü āąųå čģ’")?
Ĉu vi parolas en Esperanto? - Āū ćīāīščņå ķą żńļåšąķņī?
Ĉu vi komprenas min? - Āū ģåķ’ ļīķčģąåņå? Jes, mi komprenas. Ne, mi ne komprenas. Äą, ’ ļīķčģąž. Ķåņ, ’ ķå ļīķčģąž.
Kio estas ĝi? - ×ņī (åńņü) żņī? Ĝi estas mia nova gitaro. - Żņī ģī’ ķīāą’ ćčņąšą.
Kie vi loĝas? - Ćäå āū ęčāåņå? Mi loĝas en Rusio. - ß ęčāó ā Šīńńčč.
Kiel diri en Esperanto "ńņīė"? Źąź ńźąēąņü ķą żńļåšąķņī "ńņīė"?
Kioma horo? Cik pukstens? La deka kaj duono. Äåń’ņü ņščäöąņü ("č ļīėīāčķą").
Mi pensas, ke du plus tri estas kvin. Es domāju, ka 2+3=5.
Ĝis revido! - Uz redzēšanos!